Pirms dažām nedēļām mēs sniedzām pasaules farmācijas tirgus apskatu. Šoreiz mēs vēlamies jūs informēt par tendencēm Eiropas Kopienā un īpaši Baltijas valstīs.
Kara ietekme
Pirmkārt un galvenokārt, reģionu būtiski ietekmē karš Ukrainā. Pirms kara mums bija piecas galvenās politiskās tēmas, kas ietekmēja Eiropas situāciju 2022. gadā: digitālā transformācija veselības aprūpē, inovāciju pieejamība pacientiem, produktu trūkuma problēmas risināšana, ESG (vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības) pieaugošā nozīme un piegāžu drošības uzlabošana.
Kad sākās karš, Ukrainas krīze saasināja nevienlīdzību. Drīzumā jau esošās problēmas būs vēl pamanāmākas un asākas. Mēs jau varam redzēt strauju pieprasījuma pieaugumu Austrumeiropā, ražotāju izmaksu un atmaksas nepieciešamības palielināšanos, kas izraisa izmaksu pieaugumu apkārt esošām valstīm un traucē klīniskajiem pētījumiem.
Inflācija un enerģijas izmaksas strauji pieaug galveno tirgu lielākajā daļā, un tas būs jūtams visā nozarē. Turklāt mēs vērojam arī, ka no tirgus aiziet Rietumu uzņēmumi: pirmie daudznacionālie uzņēmumi (Bristol Myers Squibb un Reckitt) ir atstājuši tirgu, nododot savu daļu Krievijā trešajām personām. Visticamāk, sekos arī citi.
Izmaksu pieaugums
Turklāt mēs saskaramies ar izmaiņām medikamentozā ārstēšanā un jauno produktu izlaišanas procesā. Tas paliek dārgāks un individuālāks – specializētā produkcija pārspēj tradicionālo un daudzās Eiropas valstīs tagad veido jau vairāk nekā pusi no tirgus vērtības.
Runājot par galvenajiem virzītājspēkiem farmācijas tirgus izaugsmei līdz 2030. gadam, onkoloģija joprojām paliek dominējošā terapijas joma. Arī šūnu, gēnu un RNS virzieni ir inovāciju priekšgalā, rodot pielietojumu vairākās terapijas jomās. Saglabājas pēdējo laiku tendence, digitālajai veselībai ieņemot arvien lielāku lomu. Turklāt, ir iespējas vāji apmierinātās jomās, piemēram, Alcheimera, Parkinsona slimību un garīgās veselības traucējumu jomā.
Atveseļošanās un noturība (RR) būtiski ietekmēs veselības aprūpes budžetu un attīstību. RR paketes kopējais budžets pašlaik ir 672,6 miljardi eiro, no kuriem 312,6 ir dotāciju veidā, kas ir jāīsteno līdz 2026. gadam.
Baltijas tirgus pulss
Baltijas tirgi pēdējo piecu gadu laikā ir auguši (+8,3%). Augošās kategorijas ir recepšu zāles +16% un bezrecepšu zāles +16%.
Tomēr starp Lietuvu, Latviju, Igauniju un Rietumeiropas valstīm joprojām saglabājas ievērojama atšķirība zāļu patēriņā. Kopumā politiskā vide un demogrāfiskās tendences (jo īpaši novecojoša un bagātāka sabiedrība) ir labvēlīgas visās valstīs. Tomēr Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4% negatīvas kopējās migrācijas un zemā dzimstības līmeņa dēļ.
Kopējā mazumtirdzniecības tirgus vērtība Baltijā ir ~1,88 miljardi EUR. Taču arī inflācijas līmenis ir augstākais vismaz desmit gados un turpina augt.
Kas ir unikāls Baltijas valstīs?
Baltijas tirgus izceļas ar lielu tirdzniecības ķēžu īpatsvaru: gandrīz visām lielajām ķēdēm ir savi zīmoli un tās izstrādā jaunus produktus. Lietuvā liela daļa privāto preču zīmju nav pieejama pie izplatītājiem. Lielākajai daļai ķēžu ir tiešsaistes aptiekas.
Vēl viena atšķirība ir tā, ka Baltijā ir augsti attīstīts ķēžu tirgus, un patērētāji, visticamāk, izvēlēsies apmeklēt aptieku, nevis ārstu. Ir paredzams arī, ka aptuveni 40% no visas mijiedarbības ar farmācijas pārstāvjiem notiks, izmantojot digitālos kanālus.
Prognoze liecina par atveseļošanās tendenci visam tirgum par +11,3% 2022. gadā un +4,5% 2023. gadā. Tirgus prognozes Lietuvai uzrāda izaugsmi no 4,8% līdz 6,5%, Igaunijai no 5,5% līdz 9,1% un Latvijai no 1,5% līdz 3,1% 2023. gadā.